Bremžu šķidrums

Bremžu šķidrumi automašīnas bremzēšanas laikā ir pakļauti lielam spiedienam un augstai temperatūrai (100 atm., >200^oC). Augstā temperatūra un šķidruma spēja uzsūkt ūdeni veicina šķidruma novecošanos, t.i. bremžu šķidrums veicina koroziju un gumijas izstrādājumu nolietošanos. Bīstama ir ūdens klātbūtne bremžu šķidrumā, jo pazeminās bremžu šķidruma vārīšanās temperatūra, līdz ar to veidojas ūdens tvaiki, kurus var viegli saspiest līdz ar to bremžu efektivitāte samazinās.
Bremžu šķidruma galvenās īpašības:
* bremžu šķidrums nedrīkst būtiski mainīt viskozitāti atkarībā no temperatūras,
* bremžu šķidruma vārīšanās temperatūrai jābūt augstākai nekā temperatūra līdz kurai var sakarst bremžu diski,
* eļļošanās spējai jānodrošina metāla un gumijas izstrādājumu minimālu dilšanu,
* stabilitāte pret gaisu (reakcijā) un noslēgošanos,
* anti-korozijas spējas, lai novērstu materiālu rūsēšanu.
Bremžu šķidrumu klasificē pēc to galvenajām sastāvdaļām:
* spirta rīciņeļļas (БСК) sarkanā krāsā ar asu smaržu, labi eļļojas, temp. intervāls no -25^oC līdz +180^oC,
* glikola bremžu šķidrums (Нева/Tom) labi eļļojas, darba temp. no -40^o līdz +200^oC
* boru saturošu polieisteru bāzes (ROSA) lieto līdz +260^oC un paredzēta automašīnām ar lielu ātrumu un disku bremzēm.
Eiropas Transporta Departaments (DOT) bremžu šķidrumus iedala grupās:
* DOT3 līdz +205^oC
* DOT4 līdz +230^oC
* DOT5 līdz +260^oC
Visas eļļas var eksploatēt līdz -50^oC. Ja DOT5 uzsūc 3%, tad eksploatācijas temp. nokrīt no +260^oC uz +180^oC.
Ražo arī DOT5/ABS uz silikoneļļas bāzes un pieļauj darba temperatūru līdz +285^oC. Tā kā bremžu šķidrums uzsūc ūdeni un tajā uzkrājas bremžu sistēmas dilšanas produkti, pēc noteikumiem, tas jāmaina ik pēc 2 gadiem. Ir jāatceras, ka nevar dažādus bremžu šķidrumus savā starpā sajaukt. It sevišķi spirta rīciņeļļas un silikoneļļas, jo veidojas nogulsnes. Bremžu sistēmā ar disku bremzēm nedrīkst pielietot šķidrumus ar vārīšanās temperatūru, kas ir mazāka par +200^oC